Nedaudz par parabēnien..

lūk informācija, ko ieguvu no "Madaras":

Parabēni ir visplašāk izmantotie sintētiskie kosmētikas konservanti, kas sastopami gandrīz visos kosmētikas līdzekļos - sejas, ķermeņa, matu, bērnu produktos, dezodorantos un dekoratīvajā kosmētikā. Parabēnus ir aizliegts izmantot dabiskajā kosmētikā, jo dati par to drošību nav viennozīmīgi. 2010. gada nogalē Dānija paziņoja par aizliegumu izmantot vairākus parabēnus bērnu produktos. Šomēnes MADARA pēta, cik bīstami parabēni ir veselībai un vai no tiem ir iespējams izvairīties.

Parabēni ir p-hidroksibenzoskābes alkilesteri. Ir dažādi parabēnu veidi, tai skaitā metilparabēns, butilparabēns, propilparabēns u.c., un visas šīs vielas tiek izmantotas  sintētiskās kosmētikas konservēšanai. Lai gan ir skaidri zināms, ka parabēni var izraisīt alerģiskas reakcijas, tie jau ilgstoši tiek plaši izmantoti. Pētījums, kas analizēja kosmētikas produktu sastāvu pirms vairāk nekā 25 gadiem, konstatēja, ka jau tad 90% no visiem produktiem saturēja šos konservantus. [8]

Parabēnu paradokss

Agrāk parabēni bija populāri konservanti ne vien kosmētikā, bet arī farmaceitiskos preparātos - ārstniecības krēmos, gēlos utt., kuri paredzēti ārīgai lietošanai. Taču farmaceiti  parabēnu izmantošanu krasi samazināja, pamatojot to ar faktu, ka parabēni 1,5 % lietotājiem izraisa kairinājumu un alerģiskas reakcijas, Tādēļ nevēlami un aizstājami ar citiem konservantiem. Tajā pašā laikā kosmētikas ražotāji pusotra procenta lietotāju negatīvās reakcijas neuzskata par pietiekoši būtisku iemeslu, lai meklētu citus veidus kosmētikas līdzekļu koservēšanai un turpina izmantot parabēnus.

Pētnieks Aleksandrs Fišers, vairāku grāmatu par dermatoloģiju autors, ir skaidri norādījis, ka plašā parabēnu pielietošana kosmētikas formulās, kuras ikdienā regulāri lieto miljoniem cilvēku, ir paradoksāla, ja ņem vērā parabēnu aizstāšanu medicīnas preparātos: "Parabēni tiek izmantoti visur, tai skaitā produktos, kas paredzēti aplicēšanai uz ādas acu zonā, skropstu tušām un pat tā sauktajā hipoalerģiskajā kosmētikā". [1]

Ne tikai alerģija

Pēdējo 20 gadu laikā ir publicēti vairāki pētījumi, kas atklāj vēl citas iespējamas negatīvas parabēnu īpašības. Dažādos in vivo [2] un in vitro [3] pētījumos tika pierādīts, ka parabēniem piemīt neliela estrogēna jeb sievišķos dzimumhormonus imitējoša iedarbība. Ķīmiskās vielas, kas imitē hormonu darbību, var ietekmēt cilvēka dabisko organisma hormonālo sistēmu, veicinot dažādas, tajā skaitā onkoloģiska, rakstura saslimšanas.

Pretrunīgie pētījumi

2002. gadā Anglijas zinātnieku grupa publicēja pētījumu, kas norāda uz augstu parabēnu koncentrāciju krūts vēža audos, kā arī vēlreiz aprtiprināja parabēnu estrogēno aktivitāti. Šis pētījums izraisīja nozares diskusiju par parabēnu iespējamo saikni ar krūts vēzi un norādīja, ka par parabēnu drošību vai kaitīgumu trūkst pētījumu. [4]

Šajā pašā gadā publicētajā zinātnieka pētījumā  par dezodorantu saistību ar krūts vēzi parabēnu kaitīgā iedarbība tika apšaubīta. Pētījumā  piedalījās 1606 sievietes, kuras sadalītas divās līdzīgās grupās - viena grupa, kas lietoja pretsviedru līdzekļus padušu zonā, un otra, kas nelietoja. Netika novērots, ka saslimstība ar krūts vēzi būtu augstāka tajā sieviešu grupā, kas lietoja pretsviedru līdzekļus. [5]

Savukārt nākamajā pētījumā 2004. gadā, kurā analizēja pēc krūts vēža ārstēšanas izdzīvojušo 437 pacientu datus, tika secināts, ka sievietes, kas lieto antiperspirantus/dezodorantus, saslimst ar krūts vēzi agrākā vecumā, nekā tās, kas tos nelieto. [6]

Viens no sabiedrībā visplašāk izskanējušiem un apspriestiem pētījumiem ir 2004. gadā publicētais angļu zinātnieces Filipas Darbres (Philippa Darbre) darbs, kas atkārtoti norādīja saikni starp krūts vēzi un parabēniem. Pārbaudot 20 krūts vēža audzēja šūnu paraugus, 18 no tām zinātniece atklāja parabēnu klātbūtni, kas audzējā iespējams ir nokļuvuši caur ādu no dezodorantiem vai krēmiem, ko sievietes ir klājušas uz ķermeņa.  Tā kā krūts vēža saslimšana ir cieši saistīta ar hormonu estrogēnu darbību organismā, tika norādīta kosmētikas konservantu iespējamā saistība ar saslimšanu. Turklāt pētījumā konstatētā parabēnu klātbūtne ķermeņa audos norāda uz vēl vienu pretrunīgu pieņēmumu. Tiek uzskatīts, ka parabēni labi uzsūcas caur ādu, nokļūst asinsritē, tiek pārstrādāti un visbeidzot - izvadīti ar urīnu. Taču parabēnu klātbūtne audzēja šūnās liecina par pretējo - šie ķīmiskie konservanti tiek absorbēti organismā caur ādu, taču tie var uzkrāties audos. Tas nozīmē, ka organisms ne vienmēr spēj parabēnus noārdīt un izvadīt. [7]

Vēl viens jautājums, ko zinātnieki ir sākuši uzdot - ja jau vēzis mēdz attīstīties piecos dažādos krūts rajonos, kāpēc gandrīz 60% no visiem audzējiem lokalizējas augšējā ārējā zonā, jeb vietā kas ir vistuvākā padusei? Ir izvirzīta hipotēze, ka strauji pieaugošajam saslimšanu skaitam ir saistība ar antiperspirantu/dezodorantu biežo lietošanu padušu zonā un kaitīgo sastāvdaļu klātbūtni tajos. Vēl viens statistikas novērojums - krūts vēzis biežāk attīstās kreisajā nevis labajā krūtī. Vai tas ir saistīts ar to, ka vairumam cilvēku ar labo roku vieglāk rīkoties un tas palīdz ieziest kreisajā padusē vairāk pretsviedru līdzekļa?

Dānijā parabēni jau aizliegti

Gandrīz visi pētnieki, kas analizējuši kosmētikas un krūts vēža iespējamo saistību secina, ka pārliecinošam pierādījumam par parabēnu kancerogēno iedarbību vai arī to nekaitīgumu trūkst pētījumu. Būtu nepieciešami plaši multidisciplināri, ilgstoši pētījumi, lai aizdomas dzēstu vai arī apstiprinātu, un līdz ar to rosinātu aizliegumu lietot parabēnus kosmētikā.  Negaidot šādu pētījumu publicēšanu, Dānija ir pirmā valsts Eiropas Savienībā, kas 2010. gada nogalē ir izdevusi aizliegumu izmantot divus no parabēniem - propilparabēnu un butilparabēnu - bērniem praredzētos produktos. Šobrīd nav zināms, vai arī citas valstis ievēros piesardzības principu un aizliegs parabēnu izmantošanu bērnu  vai pieaugušo kosmētikā.

 Ko darīt, lai pasargātu sevi?

Lai samazinātu saskari ar potenciāli kaitīgām vielām, pērkot kosmētikas produktu, ir jāpievērš uzmanība tā sastāvdaļām. Tas ir pavisam vienkārši! Pirmkārt, jāatrod uz kosmētikas iepakojuma sastāvdaļu saraksts, kuru parasti apzīmē ar vārdu "Sastāvdaļas" vai "Ingredients", vai "INCI" (International Nomenclature of Cosmetic Ingredients). Otrkārt, jāaplūko sarakstā uzskaitītās sastāvdaļas. Ja tajā, parasti tā beigu daļā, redzam parabēnu grupas konservantus - metylpareben, butylparaben, propylparaben, isobutylparaben - labāk atstāt produktu plauktā. Vēl viens veids, kā pasargāt sevi no parabēniem, ir izvēlēties tādus kosmētikas zīmolus, kas piedāvā sertificētu dabisku kosmētiku bez parabēniem un citām sintētiskām  sastāvdaļām. Šajā gadījumā, ir jālūkojas, lai uz iepakojuma būtu kāds no dabiskās kosmētikas sertifikācijas zīmogiem - ECOCERT, BDIH, NaTrue, Soil Association, ICEA.

Šī rubrika tapusi sadarbībā ar:

1.  Fisher's contact dermatitis. Robert L. Rietschel, Joseph F. Fowler, Alexander A. Fisher. 2008.
2.  In vivo - pētījumi, kas veikti, izmantojot dzīvniekus vai brīvprātīgos
3.  In vitro - pētījumi, kas veikti, izmantojot šūnas, kas ir atšķirtas no organisma
4. Oestrogenic activity of parabens in MCF7 human breast cancer cells. Byford JR, Shaw LE, Drew MG, Pope GS, Sauer MJ, Darbre PD. 2002
5. Antiperspirant use and the risk of breast cancer. Mirick DK, Davis S, Thomass DB. 2002.
6. Do underarm cosmetics cause breast cancer? PD, Marsfield L, Mokbel K. 2004.
7. Concentrations of Parabens in Human Breast Tumours. P. D. Darbre, A. Aljarrah,W. R. Miller,N. G. Coldham,M. J. Sauer and G. S. Pope. 2004.
8. Cosmetic dermatology: principles and practice. Baumann L. 2002.