Un vēl dažas

no vietām, kas Juglā ir apskates vērtas, ja vien jūs interesē vēstures liecības (kaut nedaudz...:) ):
daļa Strazdumuižas parka stādījumu tagad atrodas aiz Neredzīgo sociālās aprūpes centra žoga.  Piem., iepretī ieejai atrodas bijusī Reinholda Ludviga Pīlava villa, kurā kopš 1884.g. mājvietu radis Neredzīgo institūts:

Blakus tam ir viena no senākām ēkām-1805.g. būvētais Dārznieka namiņš:

Turpat netālu ir piemineklis neredzīgo rakstības izgudrotājam Luijam Brailam:

Reizēm saprast pie kādas ēkas īsti atrodies, ir ļoti grūti. Nebūtu taču tik sarežģīti un dārgi pielikt pie ēkām vienkāršas plāksnes ar īsu paskaidrojumu ...??
Parkā daudz interesantu un  iespaidīga vecuma koku (arī ofociāli dižkoki) , šķiet, ka dažiem nav atlicis ilgs mūžs:

Vēl ir vērts aplūkot Strazdumuižas veco kungu namu (šodien aplūkojamo ēku cēlis fon Budbergs 1770.g.):

Tam blakus reiz bija skaista estrāde, kur 1880.g. par godu Eduarda Pīlava 50.dzimšanas dienai pret Juglas ezeru izbūvēta terase ar jauku skatu uz ezeru, Brīvdabas muzeju un Berģiem.
No terases skaistās apmales  gan var aplūkot tikai  fragmentus, bet tie kļuva par iemeslu, lai noskaidrotu, vai tad tiešām toreiz jau ražoja cementu. Jā! Ražoja.

No svētku vietas saglabājušies un atjaunoti vien soli, pati estrādīte esot nodegusi... nav jau brīnums   Bet koncerti te notikuši vēl salīdzinoši nesen.
 Strazdumuižas nosaukumam interesanta vēsture. Muiža 1.x minēta 1528.g., kad to ieguva Rīgas patricietis A.Toravests.No dzimtas vārda izveidojies vāciskais Trasten,kas latviskots par Strazdumuižas nosaukumu.
Varētu vēl laikam daudz rakstīt par manu dzimto vietu, bet diezgan labi viss pateikts šai ceļvedī, ja nu kādam radusies interese:

Turpinot meklēt...

dzimtas pēdas, klejojam pa Juglu. Blakus bēdīgiem skatiem-pamestām, postā ejošam mājām, kā piemēram šī- Dzirnupes ielā 4: (spriežot pēc ceļveža, šeit varēja būt 1885.g. būvētā Strazdumuižas manufaktūras tehniskā personāla dzīvojamā māja-Ciemupes iela 3, ar neseno adrešu maiņu reizēm rodas galīgs sajukums...:) )

redzams arī kas sakārtots un uzlabots, piem. Juglas kanāla krastmala (ar kuru man arī saistās jaunības atmiņas) šodien pavisam jaukā stāvoklī. Tiesa gan, kuģītis uz Baltezeru sen vairs nekursē. !964.g., kad no Bauskas pārcēlāmies uz Rīgu,vienu gadu īrējām istabu privātmājā
pie mazā Baltezera- Senčusilā. Siltajā sezonā ar kuģīti braucām uz Juglu, tālāk ar autobusu līdz 20. vsk. Nākotnes ielā. Ziemā pusstundu kājām līdz 19. autobusam. Cik atceros, ziema togad bija barga :) . Nez ko teiktu mūsdienu Rīgas bērns par šādu ikdienas braukāšanu?

Dzirdēju, ka šādu skaistu pastaigu vietu solīts izbūvēt arī gar Juglas ezera krastu. Lai Dievs dod to vēl piedzīvot un izmantot...Ejot tālāk Brīvības ielas virzienā pa Dzirnupes ielu jeb veco liepu aleju nonākam pie liela ēku kompleksa, kur 1827.g.Johans Teodors Pīlavs uzcēla Strazdumuižas kokvilnas manufaktūru, kas tam laikam bijusi apgādāta ar modernām angļu vērpšanas mašīnām,ko darbināja tvaika dzinēji. 1846. gadā fabrikā jau strādājuši 914 strādnieki,kuru dzīves apstākļi bijuši ļoti smagi.1881.g. fabrikas korpusu izpostīja ugunsgrēks.1890.g. uzņēmumu pārdeva angļiem.Tajā ražoja kokvilnas diegus un uzkārstu dziju. Strādniekiem tika celtas dzīvojamās mājas ar vienistabas dzīvokļiem, ierīkota slimnīca, uzcelta elementārskola. 1915. g. manufaktūru evakuēja uz Maskavu. 20.gs.30.-tajos gados angļu akciju sabiedrība vecajos  korpusos atsāk ražošanu mazākos apmēros. 50.-tajos gados te darbojās vilnas pirmapstrādes fabrika, bet no 60.-tajiem līdz 90.-tajiem te bija šūšanas ražotne.
Šobrīd tur ir privātais bērnudārzs un dažādas firmas, cik var saprast...

Pirmajā Juglā pie tramvaja galapunkta atrodas Strazdumuižas pamatskolas pamati, netālu no kuriem uzstādīts piemiņas akmens Strazdumuižas pamiera noslēgšanai 1919.g. Pamatskola, neliela koka ēka nojaukta 20.gs. otrā pusē.

Ilgus gadus pamatskolā par mācību pārzini strādājis dabas zinātņu un apkārtnes mācības popularizētājs Zelmārs Lancmanis (zīmīgs uzvārds). Lasot aprakstus, šur un tur ir pieminēts.Tautskolotāja Jāņa Grestes līdzgaitnieks. Savā laikā ar ģimeni dzīvojis Brīvības gatvē 413.

Izstaigājot skaisto kanāla krastmalu, virzāmies tālāk gar dzelzceļu un nonākam Salamandras ielā, kur 1899. g. angļu rūpnieks Tomass Fīrts nodibina Salamandra tēraudfabriku. 1. pasaules kara laikā fabrikas iekārtas pārvestas uz Samāru Krievijā.  1932.g. uzņēmējs Roberts Hiršs pamestajās ēkās iekārto "Rīgas Audumu". Atšķirībā no vecās uzņēmēju paaudzes R.Hiršs ļoti rūpējās par strādnieku darba apstākļiem, par viņu sadzīvi un izglītošanu. Pie fabrikas bija arodskola, 3 siltumnīcas. Otrā pasaules kara laikā Hiršu ģimene pārcēlās uz ASV. Pēc nostāstiem fabrikas teitorijā ražota munīcija.

todien ekskursija beidzas ar skatu uz veco Juglas dzelzceļa staciju, kas izskatās gana labi, droši vien kaut kas tur notiek :)

Turpinājums sekos :)

Par savējiem domājot...

nolēmu, ka ir pēdējais laiks ķerties pie dzimtas radu rakstiem. Lai būtu, ko atstāt bērniem un mazbērniem. Izrādās, ka šī lieta tā "ievelk"-pavelc aiz viena pavediena un parādās daudz citu interesantu faktu...Par rokdarbiem esmu gandrīz aizmirsusi
Nolēmu neveidot elektronisko versiju dzimtas kokam, bet uzlikt uz papīra datus, kas man jau bija (ar dažu čaklu cilvēku palīdzību savākti). Pagaidām tas ir tikai melnraksts, protams...
Mona domā, ka viņa man palīdz:

Juglā dzīvoju jau 3. reizi. Citādi kā par Likteni to laikam nenosauksi. Kad piedzimu, mans tēvs paralēli matemātikas studijām  strādāja Neredzīgo vidusskolā, nepilnus 3 gadus. Toreiz tā bija ļoti maza skoliņa- 1950. gadā to absolvēja 5 ! skolnieki. Vēlāk 1958.-59. gadā skolai uzcēla jaunu skaistu trīsstāvu  ēku-  Strazdumuižas internātskolu:

Jāsaka, ka man veicas ar atsaucīgiem cilvēkiem. Sekretāre sameklēja tēva personīgo lietu arhīvā, un tur atradu arī savas   pirmās dzīves vietas adresi- Juglas iela 16a. Pēc kartes tai vietā ir bijusi Krēgermuiža. Šo nosaukumu arī atceros no savas bērnības vai jaunības vecākus pieminam. Kad sāku dabā meklēt, radās kaut kāda mistiska sajūta- Krēgermuiža ir nodegusi pirms 10 gadiem , bet tai vietā (nu tā  sanāk pēc visām kartēm) nav iespējams pat atrast , kur varētu būt bijusi 2stāvu māja.. Tur ir tik daudz lielu koku, kas nudien nevar izaugt 10 gadu laikā.

Turpināšu meklēt :)
Tālāk sākām abi ar draugu tuvāk iepazīties ar Juglas interesanto vēsturi. Ļoti skumji domāt par to, cik interesants un tūristiem pievilcīgs rajons šeit varētu būt, ja vien tik daudz kas nebūtu aizlaists postā , nodedzināts... Reizēm šķiet, ka mēs esam dedzinātāju tauta- nepietiek ar kūlas ugunsgrēkiem, dedzinām uz fikso arī vecās koka mājas, varbūt lai kāds vēlāk varētu lēti nopirkt?
Viena no sakoptām vietām ir Zēlustes muiža, kuru nopircis miljonārs un skaisti atjaunojis. Protams, atkal bēdīgi, ka parastai publikai tur ieeja liegta, lai gan pērkot esot bijusi cita runa.. Nu kā jau pie mums ierasts...Vienu labu darbu gan var paslavēt- ir iznākusi ļoti vērtīga un skaista grāmata par Zēlustes muižas vēsturi un šodienu ar lieliskām ilustrācijām.

Strazdumuižas vecajā kungu mājā

ilgus gadus bija Neredzīgo biedrības bibliotēka, kas nu pārcēlusies turpat netālu uz Strazdumuižas ielu 80. (Vecā māja pagaidām stāv tukša. Ko šoreiz izlems Rīgas domnieki- kam pārdot??)Bibliotēkā man arī laipni atļāva ieskatīties viņu savāktajos materiālos par Juglas vēsturi. Un tā tapa mūsu nākamie maršruti, par kuriem turpināšu drīzumā.

Pēdējā mēneša darbi un darbiņi

Izņemot dažus jaunumus (par kuriem vēlāk) , darbojos tais pašos virzienos  :)
Kaimiņa mazdēliem iesaiņoju dāvanas uz dzimšanas dienām :