Kā man gāja vakar..

kāds (lasi Aija)  jau zina, ka es drusku darbojos kā brīvprātīgais vienā krīzes centrā un vēl šur tur ir gadījies.. pirms pāris nedēļām man piezvanīja no centra un lūdza aiziet uz 22. februārī uz Ministru Kabinetu, kur tiek rīkota pieņemšana par godu brīvprātīgajiem... nu, vai man grūti? Šogad izrādās Eiropā ir brīvprātīgo gads!  Tai sakarā vakar no rīta aizeju uz frizētavu, pat nopērku kādu pieklājīgāku apģērba gabalu ziemai...  ejot uz tramvaju, saprotu, ka matu suka palikusi mājās (nu kam gan negadās, mainot somas, kaut ko aizmirst vecajā..) Jauki gan - pavadīt stundu frizētavā, atstāt tur 6 Ls, un tad staigāt matiem gaisā...Labi, nopirkšu kioskā, gan jau kāda ķemmīte būs.. bāc-kiosks ciet, labi , izkāpšu pie Dzirnavu ielas , ieiešu eurocity veikalā, tur taču pilns ar visādiem krāmiem- izrādās, veikals likvidēts... Narvesenā? - Nē, ziniet, mums nesen beidzās!  aptiekā? -NĒ!!   avīžu kioskā?- nē! Nu KĀPĒC es uzreiz nebraucu līdz Drogām?? Labi, ka man piemīt tāds ieradums iziet no mājas ar laika rezervi... protams Drogās ir , ātrumā atrodu tādu , kas tomēr ietilptu manā nelielajā somiņā, kas vēl ne reizi nav tikusi ārā no mājas:))  un ātrā solī dodos uz MK pusi... nu, kāpēc ne lēnāk ?? protams, uz kāda ledus gabala paslīdu un piezemējos uz sāna.. ak, nu labi, neko nesalauzu, nesasitu, nesaplēsu , nenobrāzu.. viss ok
ieeju MK, jāuzrāda pasi- nē, nedomājiet -līdzi paņēmu, BET nespēju izvilkt no somas iekškabatas...mokos, mokos, kamēr jālūdz palīgā apsargs, kurš ar laipnu smaidu mierīgi izņem pasi...   beidzot viss kārtībā!

Pēc laiciņa tiek pateikts, ka ministru prezidents ir joprojām aizņemts sēdē par BUDŽETU, mūs pieņems kultūras ministre... labi, viss kārtībā. Tiekam nedaudz izvadāti pa MK Valsts Kancelejas darbinieka pavadībā , satiekam žurnālistus, kuri no plkst 12  (un tas bija plkst 17) gaida uz sēdes beigām (cits zālē, cits sēž uz trepēm), beidzot nokļūstam bibliotēkā, kas ir tiešām mājīga , bet neliela, tur mūs uzrunā S. Ēlerte , tad top kopīga bilde, un tad mūs aizved uz Zaļo zāli, kur notiek sēdes (ministri tai brīdī bija devušies pētīt kādus dokumentus citur)... nu te ir zināms pārsteigums... atšķirībā no Saeimas, par kuru ir dzirdēts, ka remontē šad un tad , te ir oriģinālie 1938. gada logi(!!), protams, aizlīmēti, ziemā briesmīgi velkot, šur tur apmetums jau birst... vārdu sakot, nekādas pārmērības... toties datori izskatās iespaidīgi jauni un skaisti...atkal mūs nofotografē  es patiešām ceru, ka kādu bildi dabūšu         nu, ar kafiju mūs necienāja (naudu neizšķieda:)) , bet uzdāvināja katram grāmatu, ko sarakstījis mūsu Valsts kancelejas 1. vadītāja(amatā no1918.-1939.)  Dāvida Rudzīša dēls Dainis. Kā ģimene bija teikusi, tēvam paveicies nomirt  īstajā laikā, jo viņa pēctecis Kancelejas priekšnieka amatā 1940. gada ticis deportēts kopā ar gandrīz visu kolektīvu... teikšu godīgi, sāku lasīt vakar vakarā un patīk, varbūt tāpēc, ka rakstīts tādās ģimeniskās noskaņās.. 
Lūk tā man gāja un patiesībā bija jauki... Paldies Māras centram, ka palūdza mani aiziet!
Kāpēc es to visu rakstu? Nu- 1) Ēlertes kundze teica-stāstiet par sevi , jo cilvēki bieži nezina par brīvprātīgā darba iespējām
2) cilvēks, ar kuru mēs kopā gājām vadīt nodarbības, pārkārto dzīvi un dodas prom no Rīgas...tātad rodas jautājums- varbūt KĀDA no jums grib un var ziedot pāris stundas mēnesī un sastādīt man kompāniju?  Es ļoti priecātos!
3) nešaubīgi esmu kaķis (kas kaķim asti ceļ? :)))