piektdiena, 2011. gada 14. janvāris

Dzīvniekterapija

aiz saprotamiem iemesliem pēdējos gados kaut ka mēdzu mest līkumu grāmatveikaliem... un rezultātā ,protams, kaut ko labu reizēm palaižu garām.. tā, meklējot dāvanu draudzenei, nopirku šo jauko grāmatu
neko daudz necitēšu, jūs jau saprotat, ka vispirms izlasīju nodaļu par to, ka mūs ārstē kaķi... tikai viens mazs fragments:

vēl neesmu sapratusi, vai šī grāmata paliks pie manis vai ceļos pie draudzenes:) Jā, un vēl kāda laba ziņa- izrādās, ka manam kaķim negaršo ne tikai orhidejas, bet arī hiacintes..:) nu vismaz kādas puķes es drīkstu turēt mājās...

5 komentāri:

  1. kāds prieks par radniecīgu dvēseli - es ar sākumā pārskrēju kaķu sadaļu :)
    Irēn, man kāreiz šīs grāmatas ir divas, vienu noteikti varu tev atdot - tā ka droši vari dāvināt draudzenei :)

    AtbildētDzēst
  2. Man taisni sāk skumji mesties, ka man ir tik apzinīgs kaķis- nekādas palaidnības... vienu tikai pa savu mūžu ir izdarījusi, sasitusi vienu podu ar orhideju un tur arī Kristians palīdzēja! :)))))) Rāpties pa aizkariem? Mans kaķis pat no palodzes vienreiz nokrita, kāda rāpšanās pa aizkariem!? ;))))))

    AtbildētDzēst
  3. nu manējā vismaz pa skapjaugšu lēkāja, kamēr bija maza un tieva:))

    AtbildētDzēst
  4. nav par ko, Irēn, man prieks, ka grāmata nonāks labās rokās :))

    AtbildētDzēst