trešdiena, 2012. gada 22. februāris

Ceļojums uz Dobeli.

Jā, ņemot vērā ,kā mums gāja, jāsaka, ka tas bija ceļojums ar piedzīvojumiem.

Pusdivos jāsākas nodarbībai. Atceroties bēdīgo pieredzi, kad pirmajā nodarbībā ārpus Rīgas, maldījāmies un nedaudz nokavējām, šoreiz ierodamies ar stundas rezervi. Izrādās, ka ir iespējams paēst pat skolas virtuvē- lēti, garšīgi un laipna apkalpošana. Jauki! Skatoties uz lielajām porcijām, ar kuram īsti galā netiekam, neviļus atceros nesen dzirdēto, ka Nīderlandes zinātnieki sākuši veiksmīgus eksperimentus mākslīgās gaļas audzēšanā. Jo cilvēcei katastrofāli pietrūkst pārtikas... Gribas uzrakstīt ko ļoti emocionālu...  puse cilvēce pārēdas, tad tērē naudu slimību ārstēšanai, uzturot milzīgo un bagāto farmācijas industriju, kamēr otrā puse cilvēces cieš no pārtikas trūkuma... varbūt tomēr atrisinājums  šai problēmai ir citur , nevis mākslīgo produktu veidošanā, lai pēc tam gadu desmitiem ilgi cilvēce diskutētu , cik kaitīgi tie ir...

Nodarbībā piedalījās 31 bērnudārza audzinātāja. Ja parasti ar 2 stundām ir nedaudz par maz, tad šoreiz viss notiek laicīgi, ātri, ar entuziasmu un prieku. Radās izteiksmīgas rokas lelles un cimdu, zeķu zvēri, un tiek izspēlētas pašu sacerētas ludziņas.









Man ļoti patika ludziņa par skumjo Sunīti, kuram ir dzimšanas diena un aiz bēdām, ka neviens viņu neatceras, viņš sēž un skumji kauc :)

... tomēr viss beidzas labi, jo ierodas draugi un uzdāvina ... KAKTUSU!  Visi laimīgi!


Priekšpusdienā Dobele mūs sagaida ar milzu sniegavīriem:
(nez vai paralēli svecēm viņi tur sākuši ražot arī kādu putuplasta veidu vai ko tml?)

Atpakaļceļā izbēgam pat no  solītā sniegputeņa, toties Rīgā sākas piedzīvojumi ar mīnus zīmi... kamēr nedaudz uzkavējamies pie Rūtas darba vietas, no mašīnas motora parādās milzīgi tvaika mākoņi... brr, tas izskatās diezgan baisi, atkal nācās nodomāt,- cik labi, ka man nav mašīnas (jo šādā situācijā laikam kristu panikā ).
Ar neskaitāmām apstāšanās reizēm un motora dzesēšanu, Kristīne tiek līdz mājai un servisam. Ļoti gribas cerēt, ka remonts nebūs nenormāli dārgs...
Pozitīvs moments šai braucienā bija navigācijas ierīce. Pirms pāris gadiem braucu mašīnā , kur navigācija (acīmredzot vecāks modelis)necieta, ja mēs novirzījāmies no kursa, tad atskanēja aizrādījums-pie pirmās iespējas griezieties pa kreisi, pie pirmās iespējas griezieties pa kreisi..Jaunākais modelis samierinās un vienkārši paziņo-maršruta korekcija... kad esi nogriezies pa labi vai kreisi, atskan norādījums-"turpiniet braukt pa ceļu taisni uz priekšu! (lai arī vienīgā alternatīva būtu braukt grāvī). Vārdu sakot, ļoti rūpīgs ceļa biedrs:):)
Un kā izrādās, vakar bija 29. Mēness kalendāra diena , negatīvās enerģijas diena (nu vismaz mašīnai un tās īpašniecei...)

2 komentāri:

  1. Vai, ēdiena porciju lielums ir ļoti relatīvs- mani bērni abi ēd vienāda lieluma porcijas bērnu dārzā, Kristianam vienmēr pietiek, bet mazais, Rihards, apēd vismaz divas :D Tas nu tā, pa jokam...

    Apbrīnojami, ka strādājāt tik kuplā skaitā un tikāt 2 stundās galā, patiešām malaces

    AtbildētDzēst
  2. Atkal viens labs darbiņš padarīts:)
    Tas stāsts par skumjo sunīti, draugiem un kaktusu mani kaut kā īpaši uzrunāja...Nu un par to greizo lietu (ne)kārtību pasaulē, attiecībā uz pārpilniem un tukšiem šķīvjiem, nevaru Tev nepiekrist...

    AtbildētDzēst