piektdiena, 2013. gada 23. augusts

Pa dzimtas takām..

Pagājušā sestdiena (17. augusts) bija bagāta ar tik skaistām emocijām un domām... saņēmu sen apsolītu dāvanu (jau biju paspējusi  par to aizmirst :) )- braucienu uz mana Opapa dzimto pusi Latgalē.
   Pa ceļam iegriezāmies arī Likteņdārzā (nebiju tur vēl bijusi). par šo vietu man ir pretrunīgas izjūtas. Skaista apkārtne, ieguldīts liels darbs, ideja laba.... un  tomēr kāpēc apciemo tā pati doma, kas vienmēr mani vajā Svecīšu vakarā Meža kapos- vai mēs nevarētu kā tauta vairā enerģijas ielikt savu attiecību sakārtošanā ar dzīvajiem (gan personiskā, gan visas sabiedrības līmenī) , lai kapos mūs nevajātu vainas apziņa... zinu, ka tas viss ir ļoti sarežģīti un nemaz nepretendēju uz vienīgo un īsto patiesību, bet kaut kādas līdzīgas domas mani pārņēma arī Likteņdārzā...Jebkurā gadījumā tur ir vērts pabūt, un varbūt es vienreiz saņemšos un iestādīšu kociņu arī sava tēva piemiņai, kas  bija represētais.







    Meklējot mana Opapa bērnības takas, ceļš veda gar pasakaino Līksnas baznīcu






Un turpat blakus :
Pirms baznīcas paspējām iekost ēstuvē ar jauku nosaukumu:


Nolemjam iegriezties Vaboles pagasta brāļu Skrindu muzejā.

Mans Opaps Antons Rubins (Ōntons Rubyns) bija viņu brālēns. Trīs no sešiem brāļiem Skrindām bija aktīvi Latgales atmodas cīnītāji 20.gs. sākumā, divi mācītāji, trešais- Antons - kara ārsts un dzejnieks (kāds traģisks savienojums, 1.pasaules kara laikā saslimst un  mirst 37 gadu vecumā). Viņš bija ne tikai brālēns, bet arī labs draugs manam Opapam.
Arī mans Opaps ļoti aktīvi darbojies -žurnālistikā,tulkojis daiļliteratūru, arī reliģiskas grāmatas, latgaļu pašapziņas celšanā, izglītošanā.... Sastādījis pirmo lasāmgrāmatu bērniem latgaliski (1909. gadā, 24 gadu vecumā!!), jo līdz tam visas mācības bijušas krieviski.  2 gadus kā deputāts no Latgales darbojies arī Satversmes sapulcē.
Ir tāda savāda sajūta staigājot pa tām vietām, kur kāds tavs tuvinieks pavadījis bērnu dienas, jo vairāk uzzinu, jo vairāk kopīga saskatu sevī un Opapā, kaut arī, kad biju jau apzinīgā vecumā, viņš bija vecs un slimīgs, un ,diemžēl, man neko daudz par viņu nestāstīja -droši vien vecāki baidījās padomju laikos stāstīt bērniem  par tik aktīvu Pirmās Latvijas politisko darbinieku.
Atrodam Kalupes veco skolu, kur viņš trīs gadus mācījies,

arī iespējamo māju vietu, kur palicis tikai liels koks ( no mana fotoaparāta gan mistiski pagaisis  ...) \Diezgan jocīgi lasīt viņa biogrāfijā :1885- ?  .  Mēs dzīvojām kopā Bauskā, kad viņš 1964. gadā nomira.
Nemaz nevaru izteikt, cik ļoti man  žēl, ka neizprašņāju Omamu par dzimtas vēsturi.
Mans sirsnīgākais ieteikums-pētiet , iztaujājiet, rakstiet savu dzimtas vēsturi , kamēr vecāki,. vecvecāki vēl dzīvi...Arhīvos reizēm daudz kas nav saglabājies.
Un kāda fotogrāfija no 30-to gadu sākuma( vai drīzāk 20 -to gadu beigām) -aizmugurē sēz mans Opaps, priekšā vidū mana Omamma, blakus viņas jaunākā māsa un viņai pie kreisā sāna mana mamma, bet priekšpusē mammas māsa. Kas bija tā otra ģimene , nav ne jausmas., tomēr iespējams, ka Opapa brāļa ģimene.. atliek tikai no visas sirds nožēlot, ka esmu bijusi tik pavirša un neieinteresēta savas dzimtas vēsturē  jaunībā...  Kā mēdz teikt, gudri cilvēki mācās no citu kļūdām, pārējie - no savām, bet muļķi vispār nemācās... Te nu jūs varat mācīties no manām kļūdām :):)

                                 Un te mani Pilsrundāles draugi, kas man uzdāvināja šo brīnisķīgo ekskursiju:
Ieva, Ints un Agnese (dzīvo Rīgā un diezgan daudz ņemas ar dzimtas koku pētījumiem).
PALDIES viņiem!



16 comments:

  1. Cik brīnišķīgs brauciens. Un patiesi apbrīnojami, ka šīs ir arī manas omas dzimtās vietas... bet viņa gan par savu ''vēsturi'' nav īpaši runīga.

    AtbildētDzēst
  2. jā, Irēnīt, mēs esam vienlaicīgi kaut kur paralēli ceļojušas, kas attiecās uz Likteņdārzu, es Tev piekrītu, man ļoti patīk manas mammas teiktais - kāmēr esam dzīvi, jācenšās veidot attiecības tā, lai mātes bērēs nebūtu jādauza galva pret zārka malu un jālūdz - mammīt piedod. Vai nav viedi vārdi? Paldies Tev par ieskatu ceļojumā, jo Līksna ir manas mammas dzimtene, bet nezinu kāpēc, viņa neko īpaši neielaižās atmiņu stāstos, varbūt, ka tā bērnība bija tik grūta, ka negribās atcerēties. Aijas mamma.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jauki! Mēs jau visi kaut kādā pakāpē esam radinieki, vai ne? Latgale ir ļoti skaista....un mēs sastapām ļoti sirsnīgus cilvēkus-muzeja vadītāja pameta savus konservēšanas darbus sestdienā un 2 stundas mums stāstīja ar tādu entuziasmu...man jau šķiet, ka īstie latgalieši vispār ir labi cilvēki

      Dzēst
    2. Pilnībā piekrītu, man ar tiem Kurzemniekiem ir dažādi gājis un ne vienmēr palikušas tās labākās atmiņas

      Dzēst
  3. Mana vectēva uzvārds arī ir Rubyns, bet, cik man zināms, Daugavpils pusē radu nav.
    Savukārt ar Skrindām ir cits sakars - pagastā, kur dzīvoju viņiem bijusi piešķirta zeme par sasniegumiem Latvijas labā, tāpēc mūsu skola nes viņu vārdu, to nolēma pievienot jau atjaunotās valsts laika.
    Jauki izstaigāt senču takas.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jā, Rubinu uzvārds nav īpaši rets :) Bet nav jau teikts, ka beigās visi nesanākam radi kaut kādā pakāpē..:)Vai Tu dzīvo Atašienes pagastā? paskatījos, ka tur ir skola ar šādu vārdu. Savukārt Atašienes pagastā apglabāts mans vectēvs pa tēva līniju, kurš bija polis... jo vairāk tajā visā iedziļinies, jo interesantāk kļūst!

      Dzēst
    2. Jā, es dzīvoju Atašienē. Šis ir arī mana tēva dzimtais pagasts, un uzvārds ir diezgan polisks, bet vectēvs ar uzvārdu Rubins nāk no Rudzātiem.
      Un kāds ir tava Atašienes vectēva uzvārds?

      Dzēst
    3. Otrs vectētiņš bija Vladislavs Pekarevičs.

      Dzēst
    4. Šajos laikos uzvārds nav dzirdēts, bet zinātu, kur ir viņa kapavieta, aizietu.

      Dzēst
    5. Lūdzu, uzraksti uz manu epastu rgritagri@gmail.com. Man ir vēl kāda informācija.

      Dzēst
  4. Ir lieliski, ka ir tādi draugi, radi, kas aizraujas ar sirdij svarīgām lietām, par kurām pats neaizdomājies vai nevajadzīgi atliec!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jā, bez draugiem šai pasaulē būtu pilnīgi neiespējami dzīvot, par to pārliecinājos vēlreiz arī šovasar, mainot dzīvokli...

      Dzēst
  5. Mana vīra kursabiedrs ir Rubīns :)
    Es arī pagājušo gadu iesāku dzimtas koka pētījumus iekš geni.com. Tagad jau man tur ir pāri par 300 cilvēkiem, un esmu atradusi un sākts kontakts ar radiem no tēta puses bērnības laikiem, mamma ar tēti ir ļoti priecīgi par šo pavērsienu- jauki cilvēki tie jauniepazītie radi. Ielūkojos arī arhīvos, bet Bārtas baznīcas grāmatas ir tās, kas ir vismazāk saglabājušās no visas Latvijas baznīcas grāmatām. Tā ka dažreiz ir tā, ka atduries pret tukšumu.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. cik tur jāmaksā tai geni.com pēc pirmajām 14 dienām?
      Jā, es jau arī esmu saskārusies ar šo tukšuma punktu :)

      Dzēst