otrdiena, 2019. gada 9. aprīlis

Turpinot meklēt...

dzimtas pēdas, klejojam pa Juglu. Blakus bēdīgiem skatiem-pamestām, postā ejošam mājām, kā piemēram šī- Dzirnupes ielā 4: (spriežot pēc ceļveža, šeit varēja būt 1885.g. būvētā Strazdumuižas manufaktūras tehniskā personāla dzīvojamā māja-Ciemupes iela 3, ar neseno adrešu maiņu reizēm rodas galīgs sajukums...:) )


redzams arī kas sakārtots un uzlabots, piem. Juglas kanāla krastmala (ar kuru man arī saistās jaunības atmiņas) šodien pavisam jaukā stāvoklī. Tiesa gan, kuģītis uz Baltezeru sen vairs nekursē. !964.g., kad no Bauskas pārcēlāmies uz Rīgu,vienu gadu īrējām istabu privātmājā
pie mazā Baltezera- Senčusilā. Siltajā sezonā ar kuģīti braucām uz Juglu, tālāk ar autobusu līdz 20. vsk. Nākotnes ielā. Ziemā pusstundu kājām līdz 19. autobusam. Cik atceros, ziema togad bija barga :) . Nez ko teiktu mūsdienu Rīgas bērns par šādu ikdienas braukāšanu?



Dzirdēju, ka šādu skaistu pastaigu vietu solīts izbūvēt arī gar Juglas ezera krastu. Lai Dievs dod to vēl piedzīvot un izmantot...Ejot tālāk Brīvības ielas virzienā pa Dzirnupes ielu jeb veco liepu aleju nonākam pie liela ēku kompleksa, kur 1827.g.Johans Teodors Pīlavs uzcēla Strazdumuižas kokvilnas manufaktūru, kas tam laikam bijusi apgādāta ar modernām angļu vērpšanas mašīnām,ko darbināja tvaika dzinēji. 1846. gadā fabrikā jau strādājuši 914 strādnieki,kuru dzīves apstākļi bijuši ļoti smagi.1881.g. fabrikas korpusu izpostīja ugunsgrēks.1890.g. uzņēmumu pārdeva angļiem.Tajā ražoja kokvilnas diegus un uzkārstu dziju. Strādniekiem tika celtas dzīvojamās mājas ar vienistabas dzīvokļiem, ierīkota slimnīca, uzcelta elementārskola. 1915. g. manufaktūru evakuēja uz Maskavu. 20.gs.30.-tajos gados angļu akciju sabiedrība vecajos  korpusos atsāk ražošanu mazākos apmēros. 50.-tajos gados te darbojās vilnas pirmapstrādes fabrika, bet no 60.-tajiem līdz 90.-tajiem te bija šūšanas ražotne.
Šobrīd tur ir privātais bērnudārzs un dažādas firmas, cik var saprast...



Pirmajā Juglā pie tramvaja galapunkta atrodas Strazdumuižas pamatskolas pamati, netālu no kuriem uzstādīts piemiņas akmens Strazdumuižas pamiera noslēgšanai 1919.g. Pamatskola, neliela koka ēka nojaukta 20.gs. otrā pusē.


Ilgus gadus pamatskolā par mācību pārzini strādājis dabas zinātņu un apkārtnes mācības popularizētājs Zelmārs Lancmanis (zīmīgs uzvārds). Lasot aprakstus, šur un tur ir pieminēts.Tautskolotāja Jāņa Grestes līdzgaitnieks. Savā laikā ar ģimeni dzīvojis Brīvības gatvē 413.
Izstaigājot skaisto kanāla krastmalu, virzāmies tālāk gar dzelzceļu un nonākam Salamandras ielā, kur 1899. g. angļu rūpnieks Tomass Fīrts nodibina Salamandra tēraudfabriku. 1. pasaules kara laikā fabrikas iekārtas pārvestas uz Samāru Krievijā.  1932.g. uzņēmējs Roberts Hiršs pamestajās ēkās iekārto "Rīgas Audumu". Atšķirībā no vecās uzņēmēju paaudzes R.Hiršs ļoti rūpējās par strādnieku darba apstākļiem, par viņu sadzīvi un izglītošanu. Pie fabrikas bija arodskola, 3 siltumnīcas. Otrā pasaules kara laikā Hiršu ģimene pārcēlās uz ASV. Pēc nostāstiem fabrikas teitorijā ražota munīcija.


todien ekskursija beidzas ar skatu uz veco Juglas dzelzceļa staciju, kas izskatās gana labi, droši vien kaut kas tur notiek :)
Turpinājums sekos :)

3 komentāri: