trešdiena, 2010. gada 29. septembris

Pirms došanās pasaulē...









Daži, kas jau devušies pasaulē, ir ĻOTI aktīvi un kāds pat blogo!!                                                     (Skat. te   :
http://www.ruume.lv/gnuu/2010/09/

Paldies!

Kā iet paaudzei, kas nav dzimusi ar datorpeli rociņā un  jau pamatskolā informātikas vietā mācījās krievu valodu, un datorzinības (pamata) apguvuši tikai bezdarbnieku kursos.....pēc ilgas sarakstes ar Laini, kas atsaucīgi un tiešām vienkāršā valodā man centās paskaidrot, kā pievienot Google Translate,  kārtējo reizi sapratu, ka neko nesaprotu (nezinu) un jau sāku ilgoties pēc sava  patiesi Ģeniālā datormeistara, kuram ir neapšaubāms talants visu ļoti skaidri un pacietīgi izskaidrot ... Par laimi, ieradās mana mīļā 11gadīgā Karīna un teica- " Irēna, nospied šos un tos taustiņus" un -VISS notika!  Cik labi, ka ir paaudze, kas vēl mācās pamatskolā, bet jau zina vairāk par tevi un saprot, KĀ tas ir ,kad neko nesaprot...varu tikai piebilst, ka Karīnai esmu tāda kā Rīgas vecmāmiņa, un Karīna līdz ar savām abām jaunākajām māsiņām man ir ļoti mīļi bērni.
... jā, protams, arī manā paaudzē ir sava veida datorģēniji (arī viena mana kursa biedrene), bet, kā saka, izņēmums apstiprina likumsakarību.. un tā, paldies visiem, kas man cenšas palīdzēt  iepazīt  blogošanas nianses-Lainei, Aijai.,Karīnai.. diez uz kuras planētas dzīvo mūsu filologi- visi šie burvīgie termini- "vienums", "atspējot", iespējot" utt un pat emuārs- kas vainas blogam... es drīkstu blogot (filologi noteikti teiks, ka nedrīkstu vis), bet vai man būtu jāemuarē vai jāemuaro? skan BAISI...
Kāpēc es rakstu TIK agri? Esmu Cīrulis, bet mana Iedvesmas Kundze mostas vēl agrāk,esmu mēginājusi viņu uzklausīt un gulēt tālāk, bet tad  no rīta viss ir aizmirsies... un pie gultas jau blociņš nestāv..

pirmdiena, 2010. gada 27. septembris

Salvešu tehnikā tapušie darbiņi..









kādus gadus 2 biju gluži "apslimusi " ar šo tehniku, laikam visam draudzenēm arī kaut kas tika no visa tā.. te ir daži no darbiem

Vēl kāda soma..


..tapusi no vecām velveta biksēm (atvainojos, bildes lāgā nesanāca, soma ne visai gribēja fotografēties..)

sestdiena, 2010. gada 25. septembris

"A dog is prose, a cat is a poem"-J.Burden

Lai arī zinu, ka nekādi talanti man šai jomā nepiemīt , dažiem KAĶIEM  nespēju mierīgi paiet garām, tos nenofotografējot... te ir daži kadri no vasaras.
Rudais VILIBALDS-ļoti liels  un ļoti mīļš un mierīgs kaķis. Kad dzird teikumu,-"Nāc šurp , masāža atnāca!", cienīgi izlien no gultas apakšas un nāk klāt.







Pelēki baltais Pepsis-divgadīga skaistule Garciemā, trīskrāsainā Pūce -ļoti neatkarīga meitene (abi izglābti no drošas nāves)
Par manu melnbalto skaistuli MONU būs atsevišķs ieraksts citu dienu..
The most wasted day of all is that during which we have not laughed.
                                                        Sébastien-Roch Nicolas de Chamfort

Kāzu dāvanas








Šovasar bija trīs pasūtījumi kāzu dāvanām. Pirmās kāzas bija ar jūras tematiku, tāpēc arī sunīši tapa kā jūrnieciņi, pārējie bija jātaisa  kā pelītes.Beigās gribējās izmēģināt arī "vēderainos " kāzu tērpos.. tie gan vēl pa māju..

piektdiena, 2010. gada 24. septembris

Piektdienas citāts

                                  T.Alan Armstrong 


varu tikai piekrist un novēlēt katram atrast kaut ko ļoti aizraujošu , kur iespējams izteikt sevi un varbūt pat radīt ko jaunu

Pāris šī gada darbi..

Daži no darbiem, kurus neaizmirsu nofotografēt...
1. Ielāpu sedziņa mazajai Amritai .
2. Krūzīte ar "mētelīti".





3.Jauna iepirkumu soma no vecas jakas . Tādu taču nemēdz būt par daudz , vai ne? Līdzīga tapa arī draudzenei

ceturtdiena, 2010. gada 23. septembris

Šīsdienas doma

 "Ja izskatās vienkārši -būs sarežģīti. Ja izskatās sarežģīti, būs nāvīgi grūti." Mērfijs
Šķiet, ka beidzot esmu tikusi līdz pirmajai ziņai-.. tik netehniskai sievietei kā es, tas bija pārbaudījums, pieņemu, ka vēl kādu brīdi ies kā pa celmiem..  nosaukumā zilbe Re saistīta  ar manu patiešām gadiem ilgo kaislību jeb aizraušanos- recycling tēmu. Varbūt kāds izdomās skaistu latvisku nosaukumu šai nodarbei? Pagaidām neko interesantu neesmu atradusi...
Sākotnēji  viss tika pāršūts,pārtaisīts taupot naudu, un (arī veikalos manā jaunībā vairāk "nebija" nekā "bija" interesantas un skaistas lietas-vismaz manā izpratnē) un drīz sapratu, ka tas ir aizraujošs, iedvesmojošs process, kas atraisa fantāziju , sagādā prieku , dod iespēju izveidot kaut ko oriģinālu... nemocīšu nevienu ar gariem tekstiem...
Pēdējo divu gadu iecienīta nodarbe- cimdu un zeķu zvēri (ideja nāk no Japāņu autores Miyako Kanamori grāmatām)