Sākšu ar to, ka manas bērnības atmiņas lielā mērā saistītas ar Muri Šmitu, melnbalto runčuku , ar īsu un piedzīvojumiem bagātu dzīvi...
Kaķi mūsu mājās dzīvojuši praktiski vienmēr, tāpēc pat nespēju iedomāties, ka maniem mazbērniem nebūtu tāpat :)
Mūsu leģendārais Murčiks (Murriāna), kas piedzima Rīgā, bet lielu dzīves daļu nodzīvoja Strasbūrā un bija manu lielāko mazbērnu (Līvas un Nila) pirmais un labākais draugs. Te var palasīt Murčika -
dzīves stāstu.
Šobrīd manas vecākās meitas ģimenē ir ienākuši 2 kaķi- brālītis un māsiņa (nupat palika gads)-
Vizītē pie vetārsta...
Tikmēr Eindhovenā mans vidējais mazdēliņš Oskars pirmos gadus draudzējās ar kaķenīti Taru, kas gan , kā jau daudzi pamestie un izglābtie dzīvnieciņi, bija ļoti tramīga-
Tariņa nu jau Kaķu debesīs, bet Oskara jaunākais brālītis Viktors vēl tikai gaida uz Savu Kaķi... (un vecmāmiņa, jeb kā Oskars mani dēvē -Imamma, arī gaida). Jo kurš vēl var iedot bērnam to, ko spēj iedot Kaķa vai uzticīga Sunīša dvēsele...
Katram bērnam savu mīļo kaķīti!
