Kaķi mūsu mājās dzīvojuši praktiski vienmēr, tāpēc pat nespēju iedomāties, ka maniem mazbērniem nebūtu tāpat :)
Mūsu leģendārais Murčiks (Murriāna), kas piedzima Rīgā, bet lielu dzīves daļu nodzīvoja Strasbūrā un bija manu lielāko mazbērnu (Līvas un Nila) pirmais un labākais draugs. Te var palasīt Murčika - dzīves stāstu.
Šobrīd manas vecākās meitas ģimenē ir ienākuši 2 kaķi- brālītis un māsiņa (nupat palika gads)-
Vizītē pie vetārsta...
Tariņa nu jau Kaķu debesīs, bet Oskara jaunākais brālītis Viktors vēl tikai gaida uz Savu Kaķi... (un vecmāmiņa, jeb kā Oskars mani dēvē -Imamma, arī gaida). Jo kurš vēl var iedot bērnam to, ko spēj iedot Kaķa vai uzticīga Sunīša dvēsele...
Katram bērnam savu mīļo kaķīti!
Piekrītu! :) Maniem bērniem uz abiem viens, bet vienalga labi! :)
AtbildētDzēstPiekrītu, kaut man mājās nedrīkst būt kaķis :( Bet mēs vienmēr mīlam un labprāt tiekamies ar kaķiem :)
AtbildētDzēstJauki, un ir jau arī kaķu kafejnīca, kur aiziet un pakontaktēt...
Dzēst