Svētdiena pirms došanās mājup izvērtās par meža prieku dienu. Gājām pēc ēdamajiem kastaņiem (salasījām krietnu maisiņu).
Sen atpakaļ manā galvā bija tāds stereotips, ka Nīderlandē vieni vienīgi lauki, mežu tikpat kā nav...Izrādās, ka ne uz to pusi. Pietiekoši daudz mežu, vispār daudz koku, un uz Latvijas fona patiesībā ļoti TĪRA un sakopta zeme. Un ,ja vienmēr tur ieraugu daudz putnu baru, tad jau varbūt nemaz tik pārķimizēts tas viss nav?
Jā, tiešām esam stereotipu varā! Man arī tā likās... bet ja jau ir vardītes (vai kas tas tāds tur), tad jau tiešām tik traki nav ar to ķīmiju! Priecē jūsu izdarības pie Nīderlandes dabas krūts! :)
AtbildētDzēstNebūtu pirmo bilžu ar ēdamajiem kastaņiem - gluži kā kaut kur tepat - pie mums! :)
AtbildētDzēstNuuu... Man atkal liekas stereotips, ka LV ir netīra un nekopta! Daudz sanāk braukāt pa Latviju un secinājums ir viens - ir pavisam nedaudz palicis to vietiņu, kurās ir bardaks - interesanti, ka nereti tas ir tuvāk pilsētai. Un Rīga vispār ir viena no koptākajām pilsētām, kādā nācies būt.
AtbildētDzēstPar kārtību veikalos, piemēram, nemaz nerunājot! Atceros, kā Zviedrijā šausminājos par zemē samētātām drēbēm un konfektēm pārtikas lielveikalos... Nu novirzījos te aizstāvot mūsvalsti :)
Bet teic, pēc kā garšo tie kastaņi? Nu kam līdzīgi?
par to sakoptību, Laine, es vairāk domāju ceļmalas Latvijā. Bet protams ir dažādas vietas te un citur... kastaņi drusku garšo pēc saldiem kartupeļiem.
AtbildētDzēstNu es arī tagad redzu kāds izskatās ēdamais kastanis!:)
AtbildētDzēst