ņemam zeķi, nogriežam pēdas daļu un sapildām ar grūbām, rīsiem...(neaizmirstot tos iedot pagaršot arī mājas mīlulim,Mona vienmēr sagrauž 1-2 tējkarotes pildījuma!), tālāk aizšujam galu līdzīgi kā cimdu, zeķu zvēriem galviņas (tikai šeit aizšūtā daļa ir galvas apakša), izšujam acis,muti...,pievienojam ausis, matus un ko katrs vēl grib). Bērniem šī galviņa patīk kā mētājamā bumbiņa, bet vienkārši pamētājot to, mēs masējam plaukstas vidusdaļu, kur pēc austrumu medicīnas ir daudz svarīgu punktu...Ja dodam pavisam mazam bērnam, pildām ar dziju, sinteponu...)
vārdu sakot, Mona cenšas visur maksimali asistēt (kā jau katrs normāls kaķis)
Šis ir labais, laikam drīzumā uztaisīšu kādu! :)
AtbildētDzēstPatiešām labi! Tieši kā reiz man ir vesela čupa ar zeķēm, kurām mājas mošķis nospēris otrus eksemplārus. :)
AtbildētDzēsttiešām antistresa iedarbība - tikai skatoties uz tām vien jau no stresa ne vēsts. Ja vēl komplektā ir Mona vai kāds viņas sugas brālis/māsa, tad nu par stresu nevarētu sūdzēties :)
AtbildētDzēstVispār tā oranžā zeķe man ir īpaši mīļa, jo no tādas tapa mans pats pirmais zilonītis :) :)
AtbildētDzēstnu tad jau šie ir radinieki:)
AtbildētDzēstman viss tress pazuda skatoties šajos jaukumos. Kad pati šādus taisīju tad mani kaķu bērni pirmie izmantoja bumbiņas - tā ir līdz cilvēku lietošanai nemaz netika.....:)
AtbildētDzēst