Beidzot piedzima...

mūsu biedrība! Jau apmēram gadu (kopš viesošanās Somijā) mūs ar Aiju vajāja ideja par "reciklēšanas" biedrību...Tā kā atsevišķi katra no mums vairāk vai mazāk jau sen darbojas šai virzienā, tad  normāli ir apvienoties un darīt to kopīgiem spēkiem. Nu tas ir oficiāli noticis fakts. Mūsu biedrība "Radošā pārveide" ir piedzimusi pa īstam... Sākam jau rakstīt  pa kādam projektam. Centīsimies popularizēt zaļo domāšanu un dzīvesveidu  ar radošo nodarbību palīdzību, izglītoties pašas un sniegt savas idejas un zināšanas tālāk...

Mēs pagaidām esam sešas (ar dažiem jaukiem atbalstītājiem:):) )   :
divas Kristīnes, Aija, Sandra, Anita un es...
Un te nu mēs esam (tikai Kristīne Kr. netika uz bildēšanos ):

Mona, kā parasti, "kontrolē situāciju"....:)
Vai nu tāpēc, ka sākām visu 13.aprīlī (piektdienā:)  ), vai citu iemeslu dēļ, bet uz Uzņēmumu  reģistru bija jāpiestaigā vairākkārt...  Varu tikai pateikt tiem, kas plāno ko  līdzīgu darīt, ka pieteikuma veidlapā rakstīts MĒRĶIS, bet pārējās veidlapās MĒRĶI.... neuztveriet to pārāk nopietni, jo VISUR  jābūt vienādām mērķu skaitam.... Kad vaicāju, vai tad to lieko S burtiņu nevarētu izdzēst no veidlapas, saņēmu laipnu atbildi, ka tādas izmaiņas drīkst izdarīt tikai ar Ministru kabineta lēmumu un  tas esot ilgi!!!!!!!!!
Tā arī nesapratu, vai tas ir slinkums, vienaldzība jeb BIROKRĀTIJA kubā un kur īsti mēs dzīvojam....

Ļoti priecāsimies par sadarbības piedāvājumiem!

Šis tas liels un mazs...

Vieglprātīgi apņemos uzšūt vecākās meitas ģimenei piknika segu ar ūdens necaurlaidīgu apakšpusi...  kad augšdaļa un apakšdaļa nekādi nedodas kopā, jo slīdīga odere visu jauc..un esmu sevi tā riktīgi izbārusi , ka uzņemos  kaut ko tik grūtu, parādās Mona, apgulstas uz segas un saka-"Beidz trakot, MAN tāpat  ir labi, priekš kam tur vēl vajag oderi klāt??"

Beigās jau, protams, kaut kā to apakšējo kārtu klāt piedabūju (nevar jau galīgi izblamēties), bet piesaku meitai, lai otrai vecmāmiņai  (kas ir tekstilmozaīkas fane un speciāliste) rāda tik pa gabalu  :):)   )

katram ģimenes loceklim uz segas pa kabatiņai ar vārda pirmo burtu un vēl 2 rezervei...

Ar otro pasūtījumu jau gāja labāk- miega pele mazajai Amandai:

 Bija lūgums ielikt kādu čaukstošu detaļu, tāpēc pelei uz miega tērpa ir kabata, kuru varēs čaukstināt :)

skatās pa logu un gaida, kad varēs braukt pie mazulītes...

Reciklētie paliktnīši

Piederu pie tiem vieglprātīgajiem, kam pie datora mūžīgi kāda krūze blakus..uz kā uzlikt?
Ņemam kartona gabalu vēlamā izmēra, "meditējot"   (ar papīra giljotīnas palīdzību tas tiešām ir vienkārši) sagriežam mazos kvadrātiņos citus daudzkrāsainus kartonus vai papīrus, uzlīmējam ar līmes zīmuli uz pamata un pārklājam ar līmplēvi vai ... pēkšņi atradu savos krājumos (cik labi ir reizēm kaut ko pakārtot   :):)   )biezus, stingrus plastmasas gabaliņus, kurus ar līmlentu piestiprina kartonam...

Varētu noderēt arī vasarīgām brokastīm uz skaista balkona ...Novēlu visiem tādas jaukas , nesteidzīgas brokastis ģimenes lokā!

... un "maratona" nobeigums

3. jūnijs- Vērmaņdārzā notiek pasākums veltīts audžuģimenēm. Mēs ar Anitu reklamējam Otro elpu ar savām radošajām pārveidēm- atkal mani reciklētie blociņi un t kreklu rotas. Blociņiem šoreiz bija pietiekoši liela piekrišana un par rotām vispār - strādājām stundu ilgāk kā bija plānots un publikas dēl  varēja jau vēl ilgāk...  pārdomas-cilvēki bija no visas Latvijas, sirsnīgi, bērni atvērti, darboties griboši... laikam jau mēs- rīdzinieki esam izlutināti ar visām iespējām, un ne vienmēr novērtējam tās, jo īpaši lietas, kas bez maksas... skumji, bet fakts...To pašu man teica arī ziedot.lv meitenes- ja uz labu, interesantu un noderīgu bezmaksas lekciju atnāk vien pāris cilvēki...
attēli no mūsu darbošanās  (šoreiz  jau es biju rudens apģērbā un jutos ļoti labi!!:):) ) Anitas svārkiem atkal liela piekrišana!

Blakus mūsu galdiem zālienā bija liels klāsts skaistu mīksto rotaļlietu, kas meklēja sev jaunas ģimenes:

Viens "adoptētais" lācis pie mūsu galda tika pie jauna tērpa:)

Vēl daži momenti no pasākuma, kas ,manuprāt ,bija ļoti izdevies

No sirds apbrīnoju audžuģimeņu vecākus!
4. jūnijs- " maratona"nobeigums- nodarbības "Talantu pilsētā". Kopā ar bērniem veidojām dažādus tualetes papīra rullīšu zvēriņus. Un kārtējo reizi pārliecinos, ka bērna fantāzijai nav robežu ,un tas ir brīnišķīgi... Jau sen esmu sapratusi, ka katrā nodarbībā iemācos arī pati kaut ko jaunu ... Tapa peles, zilonis, suns, kaķis, taurenīši, bites, eži, krokodils, simtkājis ,papagaiļi, astoņkāji (ar 9 un 11 kājām! :) )

Šķiet, ka vēl ir brīvas vietas dažās grupās, varbūt arī jūs zināt kādu  bērnu, kas pa vasaru garlaikojas mājās?

Jūnija sākums

izvērtās par 4 dienu maratonu:
1. jūnijs- Starptautiskās bērnu dienas pasākums Vērmaņdārzā . Darbojos kopīgi ar ziedot.lv, un dažiem mācīju taisīt reciklētos piezīmju blociņus... Tā kā tieši blakus, pie šī paša galdiņa 2 lielas "peles" apgleznoja bērnu sejiņas, rociņas... tad man lielas piekrišanas nebija :):)
2. jūnijs- kopā ar 4 draudzenēm dodamies uz Ventspili, kur Zilā Karoga svētku laikā paredzēts izklaidēt publiku un mums ir 2 radošās darbnīcas- t kreklu rotas, maisiņi , jeb smalkāk izsakoties, Modes talka un  leļļu darbnīca , iedvesmojoties no Cimdudukša un  Āfrikas bērnu pasaku grāmatas... Kā izrādās, laiku nespēj mainīt pat Ventspils galva (jeb tas viņu neinteresēja??:) ), tāpēc 3 stundas pavadītas aukstumā, lietainā , vējainā laikā (ar nojumi virs galvām), pie nepilniem +7 grādiem- JŪNIJS!!!, nostiprina manu pārliecību, ka ārpus telpām negribu vairs darboties. Vienā brīdī sapratu, ka jāvelk ārā no čemodāniem  vēl neizlietotie t krekli (par laimi, viens pat ar garām rokām atrodas!) un jātuntuļojas, cik vien iespējams...tomēr atrodas cilvēki, kas izrāda vēlmi kaut ko iemācīties un nedaudz pasalt..., toties mums pat adatā diegu beigās grūti ievērt, jo rokas pārsalušas... un ik pa laikam atceros savu rudens apģērbu,zābakus, kas palika koridorā...:):)

Anitas skaistie kaklasaišu brunči, protams,uzmanības centrā!

Raimonds mēģina atrast cepuri ,tomēr mana fotoaparāta somiņa par mazu, tāpēc Kristīne izveido ko oriģinālāku no t-krekla

Vēl daži tiek pie t kreklu cepurītēm

Aija vēl smaida:):) (jo šalle esot gana silta)

Man jau gan riktīgi salst...ar 2 cimdiem nepašūsi, un pat to vienu izdevās piešūt zvēram pie astes :):)

Divatā siltāk! Un cik labi, ka ir tāda lieta kā termosi... (tualete gan bija tikai maksas!!)

šujam, šujam , taisām- peles, lāčus, somiņas, rotas:

iepriecina tas, ka satiekam Ventspils Madaru un arī mana studiju biedrene Aija atbraukusi parunāties...

Par suņiem te rūpējas:):)
un, beidzot pēc tases kakao no Narvesen (cik tur bija SILTI!!!!), laimīgi dodamies mājup:

Nemocīšu jūs ar gariem ierakstiem un pēdējās divas maratona dienas aprakstīšu rīt...
Cerams, ka mums nedraud Zviedrijas prognoze- aukstākais jūnijs pēdējos 84 gados??!!