Arī es tur pabiju...

un ja paveiksies vēl noskatīšos rītdienas burinieku parādi. Lūkojos un kārtējo reizi domāju, ka man ir paveicies dzīvot ŠEIT un TAGAD...Vai vispār ir skaistāka zeme un bagātāka vasara ar dažādiem pasākumiem? Lai kas arī notiktu citur, man šī ir pati skaistāka, interesantākā un mīļākā vieta uz pasaules..

Pa vidu..

... joprojām aktuālajai mantu šķirošanai, pakošanai (ārā mešanai, jaunu īpašnieku meklēšanai:)) vajadzīgs arī kaut kas sirdi priecējošs.  Tāpēc pagājušajā svētdienā devos uz Rīgas Mākslas telpu, lai aplūkotu lietišķas mākslas izstādi, par kuru izskanējušas tik labas atsauksmes - "Dziesma top citādi". Nudien, varētu domāt, vai tad vēl nezinām, kāda ir mūsu lietišķā māksla? Izrādās, ka visus skaistos un labi pazīstamos darbus var pasniegt tā, ka "mute paliek vaļā", un  kārtējo reizi vari būt lepns, ka piederi šai tautai, šai zemei... Jā, tā iekārtot izstādi ir JĀPROT... Kas nav bijis,bet var tikt, noteikti aizejiet, vēl ir laiks līdz 8. septembrim. Droši var iet ar bērniem, visiem patiks!

Izskatās, ka arī manam Oskariņam tas patika! :)

Rokdarbu terapijas krikumi...

kad cilvēks labprātīgi  vai piespiedu kārtā uzkrauj sev kādas grūtības, un pa reizei jau vairs nav ne spēka, ne pacietības, atliek  tikai ķerties pie kādas terapijas... man tie vienmēr ir rokdarbi ,kas atļauj  kaut uz brītiņu  justies kā cilvēkam bez problēmām...:)
Un tā ir tapuši dažādi cimdu sīkumiņi:
Skanošie karuseļa dzīvnieciņi kādam mazulim, kurš ir tuvu tam, lai ieraudzītu šo pasauli :)

Un vēl daži cimdu, zeķu zvērelīši :)

Kāds ir jūsu mīļākais terapijas veids drūmos brīžos?